Par Dailonis Pakalns

  • Dr. biol. Dailonis Pakalns dzīves apraksts

    Dr. biol. Dailonis Pakalns (1932) dzimis un izaudzis vienā no tālākajiem Latvijas novadiem – Malienas malienā (Pededzes pagastā pie Igaunijas robežām), zemnieka - jaunsaimnieka ģimenē. Bērnībā izjutis lauku darba grūtības, taču iepazinis arī dabas daudzveidības vienkāršo skaistumu, iemācījies pazīt augus, pratis novērtēt vecmāmuļas zināšanas par augu vākšanu un izmantošanu saslimšanu ārstēšanā. No 6 gadu vecuma aizrāvies ar grāmatām.

       Kara un sekojošās okupācijas gadi skarbi ietekmēja viņa dzīves ceļu, agri pienācās domāt par darbu ikdienas iztikas nodrošināšanai, vienlaikus tiecoties iegūt augstāko izglītību. Laimīgas sakritības rezultātā sāka mācīties Rīgas medicīnas institūta farmācijas fakultātē. Jau studiju gados izdevās iesaistīties savvaļas ārstniecības augu zinātniski-pētnieciskajā ekspedīcijā (1956.) sava vēlākā zinātniskā vadītāja Alekseja Šrētera vadībā, kuras laikā tika vākti materiāli par Ziemeļkaukāza tautu pieredzi onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ar dabas līdzekļiem.

       Vēlme strādāt zinātnisko darbu, un tieši ārstniecības augu jomā, pirms 50 gadiem D. Pakalnu aizveda uz Padomju Savienības Ārstniecības augu zinātniski-pētniecisko institūtu, kura zonālajās izmēģinājumu stacijās Sibīrijā, Ziemeļkaukāzā un Ukrainā aizritēja 20 pētnieciskā darba gadi, darbs botāniskajās ekspedīcijās Rietumsibīrijas un Kazahstānas stepju, Urālu un Altaja kalnu, Kaukāza un Aizkaukāza savvaļas ārstnieciskās floras pētījumos.

       Pētījumu rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 180 zinātniskajās publikācijās. Piedalījies un uzstājies vairākos desmitos simpoziju, zinātnisko konferenču un kongresu. 1968. gadā Tartu universitātē aizstāvējis disertāciju bioloģijas zinātņu kandidāta grāda ieguvei, kas 1993. gadā LU nostrificēts par bioloģijas doktora zinātnisko grādu.

    Sarakstījis 6 grāmatas. Kopā ar A. Šrēteru un kolēģiem no Pjatigorskas farmācijas institūta  - 1979. gadā Maskavā izdota „Ļekarstvennaja flora Kavkaza”. Latvijā izdotas: 1992. gadā izdevniecībā „Avots” - „Ārstniecības augi”, 1997. gadā izdevniecībā „Alma Mater” – „Vāksim un audzēsim ārstniecības augus”. 2002. gadā izdota enciklopēdiskā ārstniecības augu vārdnīca latīņu, latviešu, vācu, angļu, franču un krievu valodā, kas satur 1460 šķirkļus ar apmēram 22 000 terminiem. Kopā ar RSU asociēto profesoru Antonu Skuteli 2005. gadā izdota „Ārstniecības augu farmakoloģija”, bet, visbeidzot, 2012. gadā - grāmata „Zāļu tējas”.   

       Savas zināšanas dāsni nodevis farmācijas studentiem: 20 gadu laikā vadījis ārstniecības augu praksi vairāk nekā 18 tūkstošiem studentu no 15 farmācijas institūtiem un fakultātēm, sākot no Habarovskas un Irkutskas, Taškentas un Alma-Atas līdz Vitebskai, Kišiņevai un Rīgai. Vadījis 3 disertāciju izstrādi par ārstniecības augu tēmām.      

       Pēc atgriešanās Latvijā pirms 30 gadiem turpinājis gan praktisko, gan pētniecisko darbu, vispirms agrofirmā „Ādaži”, bet kopš 1993. gada jau 20 gadus nostrādājis Rīgas farmaceitiskajā fabrikā.